|
Latvijas Republikas karogs ir tumši sarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā. Tas radīts 19. gs pamatojoties uz seno letu vai letgaļu karoga aprakstu Atskaņu hronikā, tādejādi tas uzskatāms par vienu no senākajiem, mūsdienās izmantotajiem, karogiem pasaulē.
Karogs radīts iedvesmojoties no Atskaņu hronikā aprakstīta 13. gs karoga. 19. gs vidū Tērbatas universitātes profesors Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš pētot Atskaņu hroniku uzgāja šo atsauci un to sāka lietot Tērbatas latviešu studenti. 1917. gadā Ansis Cīrulis kopā ar Valdemāru Toni un Konrādu Ubānu izstrādāja karoga mūsdienu versiju. Ar Satversmes sapulces lēmumu 1921.gada 15.jūnijā karogs tika pasludināts par Latvijas Valsts karogu, tā status tika nostiprināts arī Satversmē. Padomju okupācijas laikā karogu izmantot bija aizliegts, taču tas tika plaši lietots atmodas laikā un tā, kā valsts karoga, statuss tika atjaunots 1990. gada 27. februārī.
Karoga ar likumu noteiktās garuma un platuma proporcijas ir 2:1, bet sarkanās un baltās krāsas proporcijas 2:1:2. Karoga krāsas, saskaņā ar Latvijas Valsts Heraldikas komisijas lēmumu, atbilst Pantone krāsu skalas krāsām PANTONE 201C un PANTONE White. |
Latvijas valsts karoga izkāršanas noteikumi
Materiāls sagatavots izmantojot likumu „ Par Latvijas valsts karogu” piemērošanas noteikumi ( LR MK noteikumi Nr. 412 no 2001. gada 25. septembra)
Karogu izkarot jāievēro:
- Ja Latvijas valsts karogu izkar pie ēkas, to visā platumā piestiprina pie karoga kāta, ko ievieto speciālā pie ēkas fasādes piestiprinātā karoga turētājā tā, lai karogs atrastos ne zemāk par 2,5 metriem no zemes.
- Ja Latvijas valsts karogu izvieto uz ielas, laukumā vai pret kādas ēkas fasādi, to nostiprina mastā ne zemāk par septiņiem metriem no zemes.
- Ja Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā, virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma, tā, lai tās gali brīvi kristu visā karoga platumā. Mastā uzvilktos karogus nolaiž pusmastā bez sēru lentes.
- Vietās, kur Latvijas valsts karogs nav pacelts pastāvīgi, to paceļ, saulei austot, un nolaiž, saulei rietot (atbilstoši kalendāra laikam), vai paceļ tad, kad sākušies svētki, svinības vai sēru ceremonija, un nolaiž, kad minētie pasākumi beigušies.
- Karoga kāta garumu un diametru izvēlas proporcionāli karoga lielumam. Karoga kātu izgatavo atbilstoši šādām prasībām:
5.1. karoga kāts ir garāks par karoga garāko malu;
5.2. karoga kāts ir taisns un gluds, baltā krāsā;
5.3. karoga kāta augšējais gals ir plakans, noapaļots, par vairākiem centimetriem lielāks nekā kāta diametrs. Kāta augšējā galā var būt arī dekoratīvs konusveida, lodveida vai elipses veida uzgalis.
Kārtība, kādu ievēro, ja kopā ar Latvijas valsts karogu paceļami arī citi karogi:
- Ja karogs paceļams pie ēkas
- Ja papildus paceļams viens karogs, to novieto labajā pusē, skatoties virzienā uz ēkas fasādi, bet Latvijas valsts karogu – kreisajā pusē.
- ja paceļami vairāki karogi, Latvijas valsts karogu paceļ kreisajā malējā pozīcijā skatotiess uz karogu līniju, vai abās malējās pozīcijā vairāku karogu līnijā
- Ja karogs paceļams iekštelpās:
- Latvijas valsts karogu, skatotiess no priekšpuses, novieto telpas labajā pusē, bet ārvalsts karogu — kreisajā pusē;
- Latvijas valsts karogu, skatotiess virzienā uz līguma parakstītājiem, novieto labajā pusē to personu priekšā, kuras paraksta dokumentus, bet ārvalsts vai starptautiskās organizācijas karogu — kreisajā pusē.
- ja līguma parakstīšanā, oficiālajās starptautiskajās sarunās vai preses konferencē piedalās Latvijas un vairāku ārvalstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji, Latvijas valsts karogu novieto vidū, bet ārvalstu karogus vai starptautisko organizāciju karogus (latviešu alfabēta secībā tā, kā norādīts šo noteikumu)
Latvijas valsts karogs un citi karogi ir vienāda lieluma un pacelti vienādā augstumā.
Aizliegts pacelt Latvijas valsts karogu:
- Virs un pie ēkām, kurās tiek veikts kapitālais remonts, kuras ir avārijas stāvoklī vai kurām tiek remontēta fasāde (izņemot Saeimas, Ministru kabineta, pilsētu un novadu domju, rajonu un pagastu padomju, Nacionālo bruņoto spēku štāba, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu ēkas un Rīgas pils Svētā gara torni, kur Latvijas valsts karogs paceļams pastāvīgi un par tā pārvietošanu lēmumu pieņem attiecīgās iestādes vadītājs);
- Citās nepiemērotās vietās un apstākļos (piemēram, kokos, virs un pie saimniecības ēkām, nesakoptās vietās, ražošanas objektos).
- Aizliegts lietot bojātu vai izbalējušu Latvijas valsts karogu.
Karoga lietošana pie automašīnām:
- Ja Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents vai citas oficiālas personas, kas pārstāv Saeimu vai Ministru kabinetu, dodas uz ārvalstīm valsts vai oficiālā, vai darba vizītē, automašīnas labajā pusē piemērotā kātā liek atbilstoša lieluma Latvijas valsts karogu.
- Ja automašīnā kopā ar šo noteikumu 6.punktā minētajām oficiālajām personām atrodas atbilstoša ranga ārvalsts pārstāvis, atbilstoša lieluma Latvijas valsts karogu liek automašīnas kreisajā pusē, bet atbilstoša lieluma attiecīgās ārvalsts karogu — labajā pusē.
Karoga lietošana uz jūras vai upju transporta kuģiem:
- Ja Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents vai citas oficiālas personas, kas pārstāv Saeimu vai Ministru kabinetu, dodas oficiālā braucienā ar jūras vai upju transporta kuģi, kas reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā, uz kuģa paceļ Latvijas valsts karogu.
Latvijas valsts karogu izkāršanas datumi:
Karogs jāizkar pie Saeimas, Ministru kabineta, pilsētu domju, rajonu un pagastu
padomju, visu veidu iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām:
* sēru noformējumā
Kā arī citos Ministru kabineta, pilsētu un novadu domju, rajonu vai pagastu padomju noteiktajos gadījumos. Valsts karogu var pacelt vai citādi lietot arī tautas, darba vai ģimenes svētkos, atceres dienās, kā arī citos gadījumos, garantējot pienācīgu cieņu pret valsts karogu.
|
